Nāve ir neatņemama dzīves daļa, bet no tā nekļūst vieglāk, raksta Providr. Nāve mums izbiedē – pat ja tas notiek ar tavu mājdzīvnieku.
Lasi vēl: Sākās zemestrīce. Jaundzimušie dzemdību namā bija apdraudēti, tad iejaucās medmāsas…
Cilvēki baidās no nezināmā, nevēlas samierināties ar mīļotā aiziešanu. Un tik un tā no nāves nevar aizbēgt. Agrāk vai vēlāk nāve sasniegs katru no mums.
Īpaši grūti ir zaudēt mātes. Viena rakstniece saskārās ar uz pasaules tuvākā cilvēka zaudēšanu. Bet joprojām nevar pieņemt to. Lūk, ko viņa raksta:
“Mana māte nomira no olnīcu vēža, kad es biju bērns. Drīz man būs 40 gadi, un man joprojām pārdzīvoju šo zaudējumu. Esmunodzīvojusi lielāko daļu savas dzīves bez mātes, bet ilgojos pēc viņas ik dienu.”
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā